es te rakstu, jo daļēji šī vieta man ir kā dienasgrāmata. atgādinājumi sev - ko redzu / klausos / lasu. kas patīk / nepatīk utt.

izlasīts. redzēts. dzirdēts

-  Freds Bodsvorts"Svešinieks" , Leonards Koens "Iemīļotā spēle"  man gandrīz nekad nepatīk recenzijas par grāmatām.. pārak garlaicīgi... skan apmēram tā.. "stāsts par mīlestību blā blā mīlestība blā blā (un šo tēmu var piešūt klāt lielākoties visām grāmatām,tāpēc jau tik pateicīga) un tas ir viss?  ā, un protams vēl tik daudz neatbildētu jautājumu. nu beidziet,tas nepadara neko interesantāku. un diez vai arī vairāk ieinteresē mani kā lasītāju ! " 

bet ko es te runāju? man nepatīk pārak daudz lietu. arī pārāk sālīts ēdiens nav pa manai gaumei. un visu dienu agrie rīti. kāpēc gan lai nejauki būtu tikai pirmdienu rīti?  man ļoti vajadzētu atmest liekvārdību

 man patīk grāmatās sazīmēt sevi , vilkt paralēles kopā ar savu dzīvi, un reizēm tas tik viegli izdodas.. itkā šis darbs patiešām būtu sarakstīts par tevi,tavu dzīvi, vai tieši pretēji - par to, kā tu to vēlētos redzēt/ dzīvot   nelasiet nosvītroto,tas ir priekš manis

- MAKSIMĀLĀ PANESAMĀ DEVA  [MAXIMUM TOLERATED DOSE] ,2012, režisors KAROLS OŽEHOVSKIS, Kanāda

-  Wyrd Visions // Sigill 1/2  iedvesma mūzikai - augstāk pieminētā filma /+ 

ps. jauku dienu!