dzīve

skudriņas skrien no domas,

ka arī Āfikā varētu snigt

un baletdejotājas futbolu spēlēt.

es varētu teitkt

ka esmu viens laimīgs cilvēks
jo viss ir par maz,
lai es domātu savādāk.
laime nav atdrodama džema burciņā.
tā vienkārši šodien atpūšas
arī tai ir steiga.
tu pieskrien man klāt.
un vienaldzīgi pasmaidi,
rūgtums no dūriena nepazūd
tas no skumjām neaizmūk,
tikai aiz stūra kāds nelietis smīn,
kur akla saule
ar melanholisku mēnesi satiekas
tur tev nav vietas
ja laime muguru griež
un laiks ar dzīvi spēlējas
arī maigumam uzgriežot muguru
vējš laimi atpūta.