vairāk vai mazāk viss ir kā viena liela domu izgāztuve,visa mana galva ir kā izgāztuve. pārbāzta ar nevajadzīgām lietām. tik pārbāzta,ka to,ko vēlos atcerēties,vienkārši nespēju. nevaru atrast vajadzīgo informāciju. vajadzīgās domas. vajadzīgās atmiņas. vajadzīgo telpu. vajadzīgo vietu. vajadzīgo istabu. vajadzīgo mirkli. vajadzīgo krāsu. vajadzīgos burtus. vajadzīgos vārdus. vajadzīgo smaržu.

viss,ko agrāk esmu teikusi,rakstījusi,domājusi tagad liekas nevajadzīgs kādam. it kā vajadzīgs man,bet tajā pašā laikā - nepareizs. un,ja jau nepareizs,tad nevajadzīgs,jo skolā māca pareizi (visu risināt) ,nepieļaut kļūdas,ģimenē māca būt pareizam. pareizs ir pareizi. un nepazreizs - nepareizi.

man sametās slikti no tik nepareizām domām.

jums neliekas savādi,ka es nekad nerakstu/nerunāju par mīlestību?

visu-pirms,kā es varu runāt par mīlestību,ja vēljoprojām neesmu atradusi to, ko meklēju, tas ir,mieru sevī.  harmonjas trūkums organismā?